Par e-komercijas nolīgumu

Latvijas Ārlietu ministrija virza saskaņošanai pozīciju par jaunu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) E-komercijas nolīgumu, kas paredz globālu digitālās tirdzniecības noteikumu ieviešanu, tostarp aizliegumu piemērot muitas nodokļus elektroniskai nosūtīšanai. Tiek plānots nolīguma pagaidu piemērojums, lai nodrošinātu normas par muitas nodokļu nepiemērošanu elektroniskai nosūtīšanai starp dalībvalstīm pēc PTO e-komercijas moratorija darbības beigām.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda uz potenciālu nelabvēlīgu ietekmi uz vietējiem tirgotājiem un administratīvā sloga pieaugumu, uzsverot nepieciešamību pēc plašākām konsultācijām par nacionālo pozīciju.

Plānotais e-komercijas nolīgums (COM(2026) 356 final) rada būtiskus konkurences riskus Latvijas tirgotājiem, dodot priekšroku globālām platformām, tostarp aizliedzot muitas nodokļus digitālajai importam (11. pants) un atceļot datu lokalizācijas prasības, kas dod priekšroku globālajām platformām kā Amazon vai Temu. Vietējiem uzņēmējiem tas uzliek slogu ieviest dārgus ārvalstu IT risinājumus, e-parakstu standartus un nodrošināt sarežģītus kiberdrošības noteikumus.

LTA plāno iesniegt oficiālu protestu Ārlietu ministrijai un Ministru prezidentam, pieprasot apturēt nolīguma virzību. 

Atzinums un tiesiskais pieprasījums

Par Nacionālo pozīciju Nr. 1 “Par priekšlikumu Padomes lēmumam par Nolīguma par elektronisko komerciju noslēgšanu” (COM(2026) 356 final) un prasību pēc rakstiskām valsts garantijām MVU sektoram.

LTA, pārstāvot Latvijas tirdzniecības un pakalpojumu nozares neatkarīgo mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) intereses, sniedz oficiālu atzinumu par Ārlietu ministrijas (savstarpējā saskaņojumā ar EM un VAM) virzīto Nacionālo pozīciju Nr. 1 par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) E-komercijas nolīguma noslēgšanu (COM(2026) 356 final).

Asociācija pauž stingru protestu pret līdzšinējo praksi, kad visas ekonomikas mēroga starptautisks nolīgums, kas fundamentāli mainīs digitālās tirdzniecības, datu pārvaldības un kiberdrošības noteikumus, tiek virzīts un saskaņots starp ministriju ierēdņiem, pilnībā ignorējot un neinformējot vadošo nozares organizāciju – LTA.

Izvērtējot Nolīguma tekstu, Asociācija secina, ka tas tā pašreizējā formā rada milzīgus asimetriskas konkurences riskus un nodrošina tiešas priekšrocības globālajām Ārvalstu digitālajām platformām (Amazon, Temu, Aliexpress u.c.), vienlaikus uzliekot nesamērīgu IT sistēmu un kiberdrošības tehnisko barjeru slogu vietējam Latvijas biznesam, kas nevar atļauties dāgus personāla ārpakalpojumus (workforce outsourcing).

Datu lokalizācijas prasību atcelšana ļaus globālajiem milžiem nekontrolēti izsūknēt Latvijas patērētāju uzvedības datus un uzturēt serveru parkus valstīs ar lētu enerģiju, kamēr vietējie veikali maksā augstus tarifus un pilnībā sedz dārgās ES GDPR prasības. Tāpat globālo e-parakstu un bezpapīra tirdzniecības moduļu (ISO un UNCEFACT standarti) ieviešana prasīs no vietējiem uzņēmumiem apjomīgas IT investīcijas, kuras lielie tīkli nosedz acumirklī.

LTA stratēģiskā pozīcija: sadarbības priekšnoteikums

Vēlamies uzsvērt, ka Asociācija neiestājas pret digitālo transformāciju un globālo tirdzniecības integrāciju. Asociācija ir gatava konceptuāli saskaņot un atbalstīt Nacionālo pozīciju Nr. 1, taču tikai un vienīgi gadījumā, ja valdība kopīgi ar atbildīgajām ministrijām tagad un rakstiski deklarē un garantē atbilstošu valsts atbalsta programmu Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Mēs pieprasām, lai Ministru kabinets, pirms galīgā balsojuma ES Padomē, sniedz nozarei oficiālu, parakstītu un tiesiski saistošu rakstisku apliecinājumu par sekojošu valsts atbalsta instrumentu tūlītēju izstrādi un finansēšanu:

1. IT infrastruktūras un integrācijas granti: Valstij ir pilnībā jāfinansē vai subsīdiju veidā jāsedz vietējo MVU izmaksas par jauno starptautisko bezpapīra tirdzniecības dokumentu un e-rēķinu moduļu integrāciju to esošajās e-komercijas sistēmās.
2. Bezmaksas e-parakstu globālās validācijas rīki: Tā kā nolīgums uzliek par pienākumu atzīt 67+ valstu e-parakstus, valstij (VARAM un VID) jānodrošina vietējiem komersantiem bezmaksas centralizēts digitālais rīks vai API mezgls ārvalstu parakstu tiesiskai pārbaudei, lai pasargātu mūsu uzņēmējus no pārrobežu krāpniecības.
3. Kiberdrošības atbalsta programmas un aizsardzība: Valsts apņemas nodrošināt bezmaksas kiberdrošības auditus un tehnisko atbalstu MVU segmentam, kā arī garantē tiesisku aizsardzību, lai centralizētu globālo sistēmu kļūdu vai nepamatotu kiber-ziņojumu incidentu dēļ Latvijas uzņēmumu digitālie veikali netiktu bloķēti starptautiskajā telpā.
4. Nodokļu neitralitātes mehānismi: Ņemot vērā, ka muitas moratorijs elektroniskajai nosūtīšanai (11. pants) dod izmaksu priekšrocības ārvalstu digitālajam importam, valsts apņemas izstrādāt kompensējošus nodokļu atvieglojumus vietējiem ražotājiem un tirgotājiem, kuri savu darbību veic un nodokļus pilnā apmērā maksā Latvijas Republikas teritorijā.

Asociācija uzskata, ka starptautisku nolīgumu parakstīšana bez nacionālā biznesa tiesiskā un finansiālā drošības spilvena ir uzskatāma par vietējā tirgus interešu nodošanu. Ja valdība patiešām tic šī nolīguma pozitīvajam efektam, mēs aicinām atbildīgos ministrus šīs garantijas deklarēt rakstiski bez tūļāšanās.