Konkurence tirdzniecībā ir pietiekoši liela, lai kāds nepamototi censtos gūt virspeļņu
28. decembrī Zemkopības ministrija rīkoja sanāksmi ar pārtikas ķēdes nozaru pārstāvjiem, kurā pārrunāja sadarbība starp tirgotājiem un vietējiem pārtikas produktu ražotājiem 2022.gadā.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzsvera, ka cenu kāpums, kas pašlaik ir novērojams Latvijas veikalos, nav tik traģisks, bet lielākoties iekļaujas inflācijas IKP pieauguma procentos. Atsevišķās grupās kāpums ir lielāks, tai skaitā piena pārstrādes produktu grupā. Bet, piemēram, pienam cenu kāpums 5 gadu laikā ir tikai 6 centi par litru. Augļiem un dārzeņiem ir grupas, kur cenas pat ir kritušas. “Kopumā, es nedomāju, ka situācija ar cenu kāpumu ir traģiska. Protams, ražotāji cels cenas, kas ir loģiski un saprotami, galvenais, lai visiem būtu skaidrība, kāpēc. Ārējie faktori, kas ietekmē produktu cenas, ir izejvielu cenu kāpums, energoresursu un darbaspēka izmaksas. Konkurence tirdzniecībā ir pietiekoši liela, lai kāds nepamototi censtos gūt virspeļņu, un tirgotāju vienmēr ir piebremzējuši un turpina bremzēt cenu kāpumu pircējiem” – teica LTA prezidents.
Šobrīd vietējie piena ražotāju cieš zaudējumus ne tikai energoresursu cenu kāpuma dēļ, bet arī zaudē Lietuvas un Igaunijas ražotājiem cīņā par vietējo pircēju. Viens no atbalsta veidiem varētu būt, piemēram, mārketinga kampaņas, kas aicinātu Latvijas iedzīvotājus izvēlēties vietējo piena produkciju.
Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks
vē rsa klātesošo uzmanību tam, ka bažas par valsts piensaimniecības nozares nākotni, diemžēl, ir pamatotas. “Mēs saprotam, ka nevaram paaugstināt cenas līdz tādam līmenim, kas nosegtu mūsu izmaksas. Piena iepirkuma cena turpina kāpt – no 30 centiem tā ir sasniegusi 40 centus. Bet piena pārstrādātājiem jāmaksā zemniekiem uzreiz. Šo situāciju izmanto konkurenti no Lietuvas un Igaunijas, būdami efektīvāki un stiprāki nozarē, sākot ar piena tirgus šūpošanu un turpinot ar lētāku produktu piedāvāšanu Latvijas veikaliem”.
Savukārt Jānis Beseris, “Maxima Latvija” Korporatīvo attiecību departamenta direktors uzsvera, ka atbalsts Latvijas ražotājiem no uzņēmuma puses vienmēr ir bijis un “Maxima Latvija” ir investējusi laiku un resursus, lai atbalstītu likumprojektu par PVN samazināšanu pārtikas produktiem – šovasar “Maxima Latvija” sadarbībā ar partnerorganizācijām Saeimā iesniedza iniciatīvu “Samazinām PVN pārtikas produktiem”. Iniciatīvas mērķis ir samazināt Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5 % apmērā (pašlaik 21) svaigiem pārtikas produktiem un to ar parakstiem atbalsta vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
