Pēc spēkā stāšanās likuma grozījumiem, kas paredz veikt ieturējumus no maznodrošinātajiem parādniekiem, uzņēmumos sākusies strauja darbinieku pāriešana bezdarbniekos, došanās uz ārzemēm vai pāreja ēnu ekonomikā.
Saeimas deputāti nobalsoja par grozījumiem Civilprocesa likuma 594.pantā, kas paredz grozīt parādniekam saglabājamo minimumu. Ja līdz šim parādniekam, kas nav uzturlīdzekļu parādnieks, bija obligāti saglabājama minimālā alga (šobrīd 700 EUR), tad Civilprocesa likuma grozījumi paredz uz pusi samazināt šo parādniekam obligāti saglabājamo minimumu, garantēti saglabājot tikai pusi no minimālās algas, ar norādi, ka summa aprēķināma pēc nodokļu nomaksas, kas šobrīd sastāda ~275 EUR, tādā veidā pielīdzinot patērētājus noziedzniekiem, administratīvi sodītām personām un uzturlīdzekļu nemaksātājiem, un būtiski pasliktina šo cilvēku materiālo situāciju. Atgādinām, ka pēc Latvijas Bankas datiem tikai komunālie pakalpojumi maksā ap 375 eiro.
Šāda likuma redakcija ir pretrunā ne tikai ar cilvēka pamattiesībām, bet arī ar Patērētāju kreditēšanas direktīvu, kas nosaka valsts pienākumu palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu. Citu ES valstu pieredze, par ko uzzināts projektā PEPPI, liecina, ka Latvija negatīvā ziņā atšķiras no citām ES valstīm, un jaunā Civilprocesa likuma 594. panta redakcija Latviju nostāda pavisam neglaimojošā gaismā.
Projekta PEPPI dalībnieki pastāstīja par savu valstu praksi veicot parādu piedziņu, un visi kā viens apgalvoja, ka pie viņiem attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai un ikdienai, kā arī regulārai rēķinus, piemēram, par elektrību, apmaksai. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni, parasti tā ir valstī noteiktā minimālā alga.
Pie kam parādu piedziņa netiek veikta bezgalīgi, bet kādu ierobežotu laika periodu. Savukārt Īrijā, ņemot vērā parādnieka rīcībā esošos līdzekļus, tiesnesis pieņems lēmumu par maksājumu apjomu. Spriedums ir spēkā 12 gadus, un, kad ir pagājuši 12 gadi kopš datuma, kad tas pasludināts par izpildāmu, nav iespējams celt nekāda veida prasību, pamatojoties uz šo spriedumu. Dažiem izpildu pasākumiem, kurus var piemērot, ir termiņi, kas noteikti Tiesu noteikumos vai tiesību aktos. Piemēram, Augstās tiesas izpildrīkojums ir spēkā vienu gadu pēc tā izdošanas. Pēc tam ir nepieciešams jauns izpildrīkojums.
Latvijā parādu piedziņa ir bezgalīga, pie kam tiesu izpildītājiem nav jāatskaitās parādniekiem par piedzīto summu un par atlikušo parādu. Nereti tiesu izpildītāja rīcībā paliek visa iekasētā summa un parāds gadiem nesamazinās, tikai papildina tiesu izpildītāja labklājību. Arī pārsūdzēt tiesu izpildītāja lēmumu bieži vien ir neiespējami, jo tiesas izdevumiem nepietiek naudas un parādnieks nespēj pats aizstāvēt sevi.
Šie grozījumi, kas uz pusi samazina simtiem tūkstošu parādniekam saglabājamo minimumu, attieksies uz visiem strādājošajiem, pensionāriem, invalīdiem, no kuriem netiek piedzīti uzturlīdzekļi, zaudējumi vai kompensācija sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensācija par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu.
Civilprocesa likuma 594. panta jaunās redakcijas dēļ, gaidāmi lieli zaudējumi mazo tirgotāju pusē un ne tikai. Piemēram, SIA “EIROBŪVMETĀLS” darbu jau zaudējuši 30 darbinieku, un nav, kas nāktu strādāt to vietā. Uzskatām, ka līdzīga situācija ir un būs arī citiem nākotnē. Tādējādi pieaugs bezdarbnieku skaits, kam arī ir parādi. Dainis Domiņš, LTA valdes līdzpriekšsēdētājs: “Lielākā daļa parādnieku ir maznodrošinātie, kurus dzīve piespieda aizņemties, un, lai atdotu parādus, ir jāstrādā, bet šajā situācijā ir strupceļš.” Arī valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs neredz šiem cilvēkiem izeju, jo saglabāt pašreizējo juridisko darba attiecību vai sociālo statusu, nozīmē ik mēnesi zaudēt iztikai vismaz 275 eiro.
Saeima šobrīd ignorē radušos situāciju, aizstāvot tiesu izpildītāju tiesības gūt būtiskus papildus ieņēmumus un, iespējams, papildus līdzekļus atsevišķu partiju atbalstam pirms pašvaldību vēlēšanām. Uz daudzkārtējiem pilsoņu lūgumiem pārskatīt likuma grozījumus, Saeimas attiecīgās institūcijas iesaka papildināt maznodrošināto un trūcīgo rindas un vērsties pašvaldību sociālajos dienestos pēc palīdzības. Arī Valsts Prezidents Edgars Rinkēvičs Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā noteiktajā termiņā nav lūdzis Saeimai pieņemtā likuma otrreizēju caurlūkošanu.
LTA preses dienests