Sagrauj vietējo tirdzniecību
Šodien Tautsaimniecības komisija skatīs pretrunīgo Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu par preču ražotājvalsts karodziņu izvietošanu cenu zīmēs visās Latvijas pārtikas tirdzniecības vietās. Karodziņi būs jāizvieto pie 60.000 pārtikas precēm 5400 tirdzniecības vietās. To izvietošana izmaksās
Par papildus prasībām par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem vairāk kā 1,5 miljonu eiro un ikmēneša uzturēšanas izmaksas sastādīs vairāk kā ceturtdaļu miljona eiro (ja pieņems aizkulisēs pārrunāto variantu, ka karodziņa vietā pietiks ar valsts nosaukumu). Pretējā gadījumā šī summa Tas gulsies uz tirgotāju un gala rezultātā pircēju maciņiem. Protams, ka globālie tirgotāji ir vairāk automatizēti un to izmaksas būs būtiski mazākas kā vietējiem tirgotājiem. Pie kam katram mazajam tirgotājam, kurš būs izlaidis kādu preču zīmi bez karodziņa vai neatradīs preces ražotājvalsti marķējumā, tiks piemērots 1000 eiro sods.
Lai gan Pārtikas aprites likuma grozījumu likuma iniciatori atsaucas uz EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULU (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, tomēr patiesībā viņi pārkāpj to. Pirmkārt, nedrīkst uzlikt atšķirīgas no citām ES dalībvalstīm papildus pārtikas marķējuma prasības. Otrkārt, nedrīkst pārcelt ražotāja uzņēmuma pienākumu norādīt informāciju par pārtikas produktu uz tirgotāju. Treškārt, Regula paredz obligāto ziņu norādi uz pārtikas iepakojuma vai tam piestiprinātas etiķetes, vai pārtikas pavaddokumentiem, un neparedz ieviest jaunu pārtikas informācijas nesēju – cenu zīmi. Ceturtkārt, Regula neatļauj mazāksvarīgu informāciju (ražotājvalsti) norādīt uz informācijas nesēja prioritāri pār pārējo OBLIGĀTO informāciju.
Tirgotāji ir arī neizpratnē par koalīcijas deputātu attieksmi pret Valdības deklarāciju, kuras 35., 33. un 21.punktu pārkāpj deputāti, jo likuma grozījumos netika nodrošināta uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalība, radīts nepamatots administratīvs slogs 5400 tirdzniecības vietām.
Tāpat uzskatām, ka likumprojekts neatbilst Saeimas Kārtības ruļļa 85.pantam, jo likumprojektam ir ietekme uz ekonomikas attīstību, gan pārrobežu sadarbības (kooperācijas) attīstībā, gan būtiskā mazo tirgotāju maksātspējas krišanās. Šobrīd lielākai daļai pārtikas produktu nav norādīta ražotājvalsts (skat. Piemērus foto) un likumdevējs neplāno to uzlikt par pienākumu ražotājam. Tātad tirgotājam būs gan jāmeklē ražotāji, gan karodziņi. Un, ja globālie ražotāji nevēlēsies atklāt, kurā valstī ražo Bonduelle vai Necafe, tad gatavojies maksāt sodu 1000 eiro. Pie sortimenta veikalā 1000+ pozīcijas un neskaidrības ražotāju/izplatītāju marķējumā kļūdu iespējamība ir 99,9%,
Diemžēl, mūsu likuma iniciatori, kuri paši kandidē uz dalību Eiropas
parlamentā, nav vēlējušies ievērot arī Eiropas Parlamenta 12.05.2016. rezolūciju par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz konkrētiem pārtikas produktiem (2016/2583(RSP)), kurā noteikts, ka izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas obligātās norādīšanas noteikumu pamatotība ir jāizvērtē un jāveic šādu pasākumu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīze. P
Par radušos situāciju esam informējuši Eiropas Komisijas iestādes. Savukārt, no malas skatoties, ir sajūta, ka tā ir apzinātas rīcības Latvijas
centralizācijas un globalizācijas virzienā: vispirms reģionos slēdz valsts iestādes, tad skolas, nākošie ir pasti un veikali. Tad arī ciemam beigas ….
