Latvijas Tirgotāju asociācija ar ekonomikas ministru pārrunā konkurenci un normatīvo regulējumu valstī
Latvijas Tirgotāju asociācija ar Ekonomikas ministru Viktoru Valaini pārrunāja nozarei aktuālos jautājumus, tostarp darbaspēka pieejamības problemātiku, kaimiņvalstu tūrisma attīstīšanas un investīciju piesaistīšanas jautājumu.
LTA pārstāvji atzina, ka joprojām saskaras ar pircēju, it īpaši kaimiņvalstu, plūsmas kritumu, kas nav pilnvērtīgi atjaunojusies kopš Covid-19 pandēmijas laikiem. Tādēļ ir būtiski veicināt gan jaunu, tūristiem pievilcīgu objektu izveidi, gan arī jaunu darba vietu radīšanu reģionos. Asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka esošie bezdarba rādītāji neatspoguļo patieso situāciju, jo darbinieku sameklēšana nozarei ir visai izaicinoša. Nepieciešams arī pārskatīt atsevišķu nodokļu likmes, kā arī normatīvo regulējumu atsevišķām nozarēm, lai varētu ienākt jauni tirgus dalībnieki un tiktu piesaistīta pircēju plūsma no kaimiņvalstīm.
Tikšanās Ekonomikas ministrijā, kurā piedalījās dažādu Latvijas Tirgotāju asociācijas apakšnozaru pārstāvji, kā piemēram, ēdināšanas – Dainis Domiņš (SIA “BODOSE”), Latgales reģiona un nepārtikas preču tirdzniecības – Raimonds Nipers (SIA “Māra N”), Vidzemes reģiona un tirdzniecības centru – Jurģis Ābele (SIA “VRPB”), vairumtirdzniecības un ziedu tirdzniecības – Kristaps Sedvalds (SIA “Ziedu bāze Florex”), akcīzes preču tirdzniecības – Madara Apsalone ( SIA “Philip Morris Latvia”), Pierīgas reģiona un pārtikas tirdzniecības – Jānis Drulle (AS ‘’Fēnikss’’).
Klupšanas akmeņi konkurencē
“Runājot par tirdzniecību, lielākais jautājums šobrīd par pircējiem, kas pazuduši kovidlaikā. Ja mēs runājam par kovidlaiku, tad apmēram 20% no apgrozījuma Vidzemē sastādīja igauņi, bet tagad tas ir norucis līdz 5 – 7%. Līdzīga situācija novērota pierobežā ar Lietuvu, kas daļēji bija zemākas alkohola un degvielas cenas dēļ. Savukārt visi šie regulējumi, ka mēs paaugstinām nodokļus un tas ir dārgāk nekā kaimiņvalstīs, atbaida pievienotās vērtības nodokļa “atvedējus” uz Latviju. Un otrs jautājums – banku kreditēšana. Ņemot vēra, ka Latvijā kārtējo reizi ir pieņemti dažādi aizliegumi, aizliedzot ātros kredītus, mēs aizliedzam arī reklamēties bankām. Paliek tikai zīmolu reklāmas. Līdz ar to neviena jauna banka tirgū nevar ienākt, viņiem ir aizliegts reklamēties. Kā tad viņi var ienākt tirgū? Tāpēc ir problēma, ka tās bankas, kas šobrīd ir Latvijā var turpināt saglabāt augstos maksājumus, jo konkurentam ienākt Latvijas tirgū ir grūti. Līdzīgi es gribētu runāt arī par alkohola, tabakas un azartspēļu reklāmas aizliegumiem, ” uzsver Jurģis Ābele (SIA “VRPB”).
“Vēl viena aktuāla problēma – lai mums tirdzniecībā veiktos labāk, tad mums ir vajadzīgas darba vietas, lai iedzīvotāji nebrauktu prom un mums būtu pircēji – iedzīvotāji. Par šo jautājumu, kas skar iedzīvotāju darba vietas, ir skaļi jārunā. Šobrīd vissliktākais ir tas, ka šajos reģionos sāk veidoties cilvēku aizbraukšanas, jo nav darba vietu. Un tas pamatīgi sitīs pa tirdzniecības jomu, jo samazinās pircēju skaits un šobrīd mēs to nevaram atļauties. Un, ja vēl kāda no ražotnēm aiztaisīsies – iespējas atvērt jaunu ir ļoti apgrūtinātas. Problēmas atrast investorus, un jāsaka, ka veidojas pavisam slikta situācija. Manuprāt, tautsaimniecība ir jāglābj un par to skaļi jārunā jau tagad savādāk nebūs naudas līdzekļu algas izmaksai. Kaut kas ir jādara, “ piebilst J. Ābele.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis saka: “Attiecībā uz nodokļu politiku, jā, šogad mēs ļoti strauji virzamies uz priekšu budžeta plānojumā. Šobrīd bija nepieciešams meklēt papildu resursus – 16 miljonus. Mēs šos jautājumus nākamgad izskatīsim nodokļu izstrādes darba grupā, tai skaitā iesaistot arī uzņēmējus, lai pieņemot lēmumus mēģinātu saglabāt konkurenci. Kas attiecas uz Komercbanku sektoru, tur mums ir vairākas iniciatīvas, ļoti plaša pieeja ar ko mēs strādājam un viena lieta (no daudzajām), ko mēs šogad arī izskatīsim, būs arī kredītbanku reklāmas aizlieguma noņemšanas jautājums. Plānojam šo iniciatīvu jau šogad iesniegt valdībā, lai tas nākamā gada sākumā varētu nonākt Saeimā un tiktu grozīti normatīvi. Šobrīd visi jūsu ieskicētie jautājumi ir mūsu dienaskārtībā. “
“Un mēs tiekamies ar investoriem, kas plāno investēt un attīstīt uzņēmējdarbību, tai skaitā arī Vidzemē, radīt 100 ļoti labi apmaksātas darba vietas. Tā ka mēs esam šajos procesos iekšā. Cenšamies saprast, ko darīt, lai visiem būtu pēc iespējas vairāk izpratnes par regulējumu. Šobrīd apsveram arī konkurences jautājumus, kas tiek apspriesti ar dažādām nozarēm atsevišķi, kur mēs skatam iespējas ieiet globālajos tirgos. Priekš tā ir visi priekšnosacījumi, tā ka strādājam pie tā,” atbild V. Valainis.
Darbaspēka problēmas
Jānis Drulle (AS ‘’Fēnikss’’) stāsta: “Es domāju, ka ir vajadzīgs valstisks redzējums par darbaspēka problēmu. Praktiski visi, it īpaši jaunākās paaudzes iedzīvotāji, kas var, tie aizbrauc, lai strādātu un saņemtu lielākas algas ārzemēs. Kaut kas ir jādara ar algām un darba spēka nodokļiem, jo tas ir smags jautājums. Šobrīd palikušais darba spēks noveco. Šeit ir vajadzīgs tāds valstisks redzējums, jo vēl 5 gadi un praktiski nav vairs, kas nāk vietā. Un, ja piesaistīt darbaspēku, tad no kurienes un kā? Uzskatu, ka situācija ir tuvu katastrofālai.”
Ekonomikas Ministrs Viktors Valainis: “Mēs ļoti labi redzam šo situāciju, redzam arī datus, kas notiek ar mazkvalificēto darbaspēku un kādas ir mūsu iespējas viņus pārkvalificēt. Šobrīd ministrijā speciāli šim nodarbinātības jautājumam veidosim jaunu institūciju, lai ministrijas līmenī būtu konkrēti atbildīgais par šiem jautājumiem. Un šobrīd ļoti lielus miljonus ieguldam cilvēku pārkvalifikācijā. Mēs šo pārņemsim pilnībā Ekonomikas ministrijā, lai darba tirgus prognozēšana un politikas veidošana būtu vienas institūcijas rokās. Kā arī mēs esam savā starpā pieņēmuši jaunus regulējumus 3. valstu pilsoņiem, lai piesaistītu jaunu darbaspēku un lai tas notiktu ātrāk, samazinot birokrātiju, jo šobrīd tas aizņem 6 mēnešus. Tas viss šobrīd jau ir saskaņošanas procesā. Vēlamies, lai 25 dienās uzņēmums var nonākt līdz reālam darbiniekam, ko viņi var atrast, lai aizpildītu tirgus nepilnību. Mēs apzinamies, ka šī problēma ir tieši zemāk apmaksātajos darbos. Kopumā es redzu, ka mēs varētu arī turpināt padarīt atalgojuma sistēmu konkurētspējīgāku. Redzēsim un vērosim, kā mums ies nākamā gada pirmajā pusgadā. Bet par nodarbinātību, jā, mums tas redzējums ir, un mēs šobrīd strādājam. Šos problēmjautājumus mēs uzņemsimies pilnā nopietnībā.”
“Vēlamies arī motivēt bezdarbniekus, kas saņem pabalstu, kas jūtas komfortabli atrasties bezdarbnieku reģistros, un centīsimies mudināt būt aktīvākiem darba meklēšanas jautājumos, lai šī iedzīvotāju grupa pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū, jo savādāk ekonomikai tas nozīmē milzīgas naudas summas līdz pat miljardiem eiro. Bet jāsaka, ka nav tāda viena atbilde uz visiem jautājumiem. Esmu nonācis pie tāda secinājuma, ka ir ļoti daudz sīku, mazu darbiņu, kas ir jāizdara, lai mēs iegūtu lielāku izrāvienu kopsummā. Bet tie darbi tiešām ir ļoti daudz. Un, ja kāds runā, piemēram, atrisiniet 3. valstu pilsoņu vidējo algu nozarē, tad nu tas neko nemainīs, ir nepieciešams vēl 10 citas lietas izdarīt, lai tas iedotu reālu rezultātu. Nav tādas vienas lietas problēmas risinājumam. Šobrīd esam atvēruši diezgan plašu jautājumu loku, un katrā blokā ir kāda lieta, ko mēs darām, kas ir jāatrisina“ piebilst V. Valainis.
Latvijas Tirgotāju asociācijas un ministra tikšanās laikā tika pārrunātas arī tādas aktuālas problēmas, kā uzcenojuma mazināšanas iespējas veikalos un Ekonomikas ministrijas nākotnes plāni Latvijai iziet no “pelēkā saraksta”.
Pilnu sarunu ar Ekonomikas ministru būs iespējams izlasīt žurnālā “Latvijas Tirgotājs”.
