Sācies cenu kritums, lielākais zaļumiem

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus. Tas notiek, aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas. Ko rāda jaunākie dati?

Komentē LTA prezidents, ES padomnieks tirdzniecības jautājumos Henriks Danusēvičs: „Šā gada otrais ceturksnis, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un pagājušā gada šādu pašu periodu uzrāda, ka ir noticis gan būtisks cenu kritums, gan to stabilizācija. Ja mēs paskatāmies attiecībā pret iepriekšējo ceturksni, tad 70% preču ir samazinājušās cenas, savukārt 40% preču ir samazinājušās cenas pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Kopumā šī tendence patērētājam ir pozitīva, jo inflācija ir piebremzējusies pārtikas preču grupā. Domāju, ka savs nopelns ir arī tirgotāju sarunām Zemkopības ministrijā, kā rezultātā ražotāji ir samazinājuši cenas un tirgotāji ir būtiski palielinājuši Latvijā ražoto preču īpatsvaru plauktos. Sadarbības rezultātā daudzām precēm ir samazinājušās cenas. Jāsaka godīgi un jāsaprot, ka šeit viss ir savstarpēji saistīts,  kāda cena parādās veikala plauktā. Savu daļu nopelna tiešais ražotājs, savu daļu paņem pārstrādātājs, savu tirgotājs. Atgādinu, ka veikala uzcenojumā ietilpst darbinieku algas, komunālie maksājumi, elektrības rēķini un citas veikala uzturēšanas un preču pārdošanas izmaksas.

Tikko publiskots arī ES pētījums par cenām ES un draudzīgajās valstīs. Ja paskatāmies cenu līmeņus, tad mūsu kopējais cenu līmenis ir nedaudz dārgāks nekā Lietuvā un daudz lētāks nekā Igaunijā. Domāju, ka tas ir saistīts ar darba algām, jo mūsu nodokļi ir lielāki nekā Lietuvā. Būtiska ietekme arī kaimiņos esošam Polijas tirgum, kur pārtikai, piemēram, ir ) PVN likme. Savukārt Igaunijā likumsakarība – jo vairāk cilvēki pelna, jo lielākas algas un tām līdzi aug cenas. Jāteic, ka visās preču grupās mūsu cenas ir par 10%-15% zemākas nekā vidēji ES. Izņēmums ir cenas pārtikas produktiem un bezalkoholiskiem dzērieniem, kur mūsu cenas diemžēl ir 5% virs ES vidējā līmeņa. Līdzīgi ir arī ar apģērbu un apavu cenām. Lietuvā cenas ir zemākas, savukārt, Igaunijā pat vēl augstākas par kādiem 5% , salīdzinot ar Eiropas vidējām cenām.”

 Sīkāk šos datus var apskatīt pievienotajās tabulās. 

Piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada jūniju kopumā vērojams cenu kritums visām precēm, izņemot sieru, kurš palicis dārgāks par  2.47 eiro. Minimāls cenu pieaugums novērojams divām precēm: olām, kurām cena pieaugusi par 0.07 eiro un biezpiena sieriņam Kārums, cenas pieaugums par 0.01 eiro. Provansas majonēzei cenas pieaugums nedaudz lielāks – bija 1.05 eiro, bet tagad 1.27 eiro. Piena cena ir kritusies visvairāk – par 40%,  krējumam kritums nedaudz mazāks 16%. Ļoti minimālas svārstības arī biezpienam un saldajam krējumam 1% – 3%. Kritums manāms arī sviestam, iepriekš 2.93 eiro, bet tagad 2.65 eiro.

Gaļas produktiem – sardelēm cena pieaugusi par 11%, turpretim cīsiņiem kritums par 17%. Vistas broilerim cena pieaugusi no 4.25 eiro uz 4.45 eiro, bet Doktora desai pieaugums par 0.47 eiro.

Maize un labības izstrādājumi. Pārsteidzoši, bet visaugstākais cenu kāpumsir maizei. Vidējā cena baltmaizei pagājušā gada martā bija 1.26 eiro, šobrīd tās cena baltmaizei (kg) vidēji 3,10 eiro, rupjmaizei (kg) 2,96 eiro sadārdzinājums par 59% – 66%. Lielākais cenu kritums ir rīsiem, kuriem cena kritusies par 29% un sālim 7%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 0.22 eiro, griķi tagad maksā par 0.41 centu dārgāk. Pieaugusi arī cukura cena un tagad par kilogramu jāmaksā vidēji 1.41 eiro.

Makaronu, zirņu un mannas vidējās izmaksas pieaugušas, vidēji par 12% – 23 %.

Visminimālākais cenu pieaugums salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ir miltiem – iepriekšējo 2.67  eiro vietā, tas tagad maksā  2.78 eiro.

Augļu kategorijā vismazākais kāpums ir mandarīniem 1%, bet visvairāk augusi cena bumbieriem 33%. Āboliem novērojams minimāls kritums, cena kritusies par 0.04 eiro. Banāniem un apelsīniem cena pieaugusi par  7% – 10%. Pret iepriekšējo periodu mainīga ir arī kivi un citronu cena, kivi iepriekš 3.03 eiro, šobrīd 3.63 eiro,  bet citrons iepriekš 1.81 eiro, šobrīd 2.09 eiro.

Kas attiecas uz dārzeņiem, lielākaiscenu kritums novērojams kartupeļiem un tomātiem.  Kartupeļi pagājušā gadā –  1.05 eiro, šobrīd 0.73 eiro, bet tomātiem cena kritusies par 1.43 eiro. Turpretim vislielākais pieaugums vērojam sīpoliem un burkāniem, cena pieaugusi par 47% – 52% .Kopumā dārzeņu kategorijā vidējais cenu pieaugums aptuveni 32%.

Praktiski nemainīga situācija eļļām. Rapšu  eļļai kritums par 3%, bet saulespuķu eļļai  sadārdzinājums par 1%.

Dzērieniem  vidējais cenu kāpums aptuveni 15%. Kur mazākais sadārdzinājums kafijai 3%, bet lielākais kolai 51%. Manāms sadārdzinājums arī, praktiski nemainīgajai, ūdens cenai, tā sadārdzinājusies par 0.13 eiro. Turpretim cenu kritumu piedzīvo melnā tēja Možums, pagājušo gadu  1.83 eiro, bet tagad 1.43 eiro. Kritumu piedzīvo arī tomātu sula, kura samazinājums par 0.14 eiro. Limonāde un multivitamīnu sula sadārdzinājusies  aptuveni par 9%, bet Rīgas šampanietis aptuveni par 10%.

Konservējumu kategorijā minimāls kāpums. Cenu pieaugums marinētajiem gurķiem 8%, bet tomātu mērcei cena pieaugusi par 0.12 eiro.

Sīkāk par vidējām cenām sk. tabulā pielikumā

Sagatavojusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA)

Papildus informācija:

LTA prezidents Henriks DanusēvičsTālr.29548484