Latvijas Tirgotāju asociācija pateicas Nacionālai apvienībai par atbalstu taisnīgam regulējumam tirdzniecībā. Tirgotāju asociācija piedāvāja valdībai atļaut tirgot preces neatkarīgi no veikalu formātiem , tomēr Ekonomikas ministrija virzīja uz valdību un panāca apstiprinātu variantu, kur globālie pārtikas tirgotāji drīkstēja 30 procentos sortimenta tirgot jebkuras preces, savukārt, specializētie preču veikali palika slēgti.
Ekonomikas ministrijas lēmuma rezultātā mazie un vidējie tirgus dalībnieki kļūst vājāki, lielie – spēcīgāki. A tšķirībā no mazajiem tirgotājiem, kuriem trūkst resursu dīkstāves izmaksu segšanai, vadošie tirdzniecības tīkli Latvijā ir daudz spējīgāki absorbēt COVID-19 krīzes laikā ieviestos ierobežojumus. Tā globālie tirgotāji ātri spēja paplašināt tirdzniecību interneta vidē, savukārt, vietējie, trūkst finansiālo resursu to izveidei un piegāde mājās ir tikai atsevišķos reģionos. Kā norāda OECD, mazie un vidējie uzņēmumi ir tie, kas ir visbūtiskāk cietuši no COVID-19 krīzes un kurus Latvijā ieviestie tirdzniecības ierobežojumi skar vissmagāk. Konkurences padome secina, ka ilgtermiņā mazo tirgus dalībnieku bankrotēšanas rezultātā Latvijas ekonomika zaudēs potenciāli nozīmīgus un efektīvus tirgus spēlētājus nākotnē.
Tāpēc Tirgotāju asociācija, neredzot Ekonomikas ministrijā izpratni par mazo uzņēmumu lomu Eiropas Savienības ekonomikā, apsveic Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvu rosināt koalīcijas partnerus nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem tirgotājiem, vienlaikus mazinot arī cilvēku drūzmēšanos veikalos un salšanu rindās pie lielveikalu ārsienām. Tai pat laikā līdzās esošie mazie veikaliņi ir slēgti un cīnās par izdzīvošanu. Kā uzsvēra NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars: “Ja ir atļauts iegādāties visas preču grupas, tad, jo lielāks skaits veikalu būs atvērti, jo pircējiem būs vairāk iespēju izvēlēties atšķirīgas tirdzniecības vietas un nedrūzmēties. Tāpat esošajos tirdzniecības noteikumos tiek diskriminēti mazie uzņēmēji un tirgotāji. Šobrīd lielās veikalu ķēdes tirgo preces, par kurām iepriekš konkurēja ar mazajiem veikaliņiem, – apģērbus, apavus un daudzas citas lietas. Valsts ir sniegusi priekšrocības lielajiem tirgus spēlētājiem, kas lielākoties ir ārzemju uzņēmumi, tā vietā, lai dotu iespējas vietējiem,” pauda Dzintars.
Tirgotāju asociācijas vadība šonedēļ veic pārrunas arī citām partijām. Mūsuprāt, Jaunā konservatīvā partija atbalstīs šo loģisko un citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksē piemēroto praksi par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem. Aicināsim arī “Jauno Vienotību”, kuras premjers Krišjānis Kariņš ir Eiropas Savienības patriots un kuras Finanšu ministrs Jānis Reirs cenšas mazināt ierobežojumu radītās sekas uzņēmējiem, pilnveidojot atbalsta instrumentus, it sevišķi mazajiem uzņēmējiem mūsu nozarē.
Pirms pāris dienām esam izteikuši atbalstu un līdzdalību koalīcijai, kura prasīs valdību noteikt saprātīgas epidemioloģiskās drošības prasības ēdināšanas un skaistumkopšanas nozaru darba uzsākšanai. Mūsu eksperte skaistumkopšanā Binnija Ārberga uzskata: “Vai, patiesi, vēl par šo būtu jālemj?! Ja nūsu nozarei tuvākajā laikā netiks dota atļauja uzsākt darbu, tad sadzīsim visu nozari 90’ gadu Čiekurkalna tirgus līmenī…” Arī ēdināšanas eksperts Dainis Domiņš cer uz drīzu darba atsākšanu. “Nozarē kopējais kritums ir ap 80%, tāpēc atzinīgi vērtēju valdības atbalsta dubultošanu. Šajā grūtajā laikā atbalsts būtu arī PVN samazinājums nozarē, Vācijā šī likme šobrīd samazināta līdz 7%.”
Šis ir politiskas izšķiršanās jautājums. Epidemiologi jau norādījuši, ka apstākļos, kad tiek tirgotas visas preces, nav epidemioloģiska pamata sašaurināt to veikalu loku, kas tās var tirgot. To pierāda kaimiņvalstis, it sevišķi Igaunija, kura pārvilina pircējus un citu pakalpojumu klientus. Arī Polija ir arvien atvērtāka, jau nedēļu strādā kinoteātri un iepriekšēja pieraksta slēpošanas bāzes.
Iedzīvotāji gaida saprātīgus lēmumus . Ja galvenais ir nedrūzmēšanās un distances ievērošana, tad darīsim visu to ievērošanai. Un tam nav nepieciešama policijas pastāvīga uzraudzība un visatļautība, groziņu pieprasīšana viena apmeklētāja veikalā, iekšējās dokumentācijas kritizēšana. Pārbaude pārbaudes galā. Atgriezīsimies pie civilās kontroles un principa “Konsultē vispirms”, saprātīgiem tirdzniecības ierobežojumiem, kas nav izstrādāti atsevišķu tirgus spēlētāju vai speciāla aprīkojuma piegādātāju interesēs.