Valdība var, drīkst, bet negrib sakārtot un cilvēciskot ierobežojumus

Vēl arvien valdība nevēlas atļaut apmierināt cilvēku vajadzības pēc pirmās nepieciešamības precēm. Papildus iepriekšējam sarakstam, sākusies stādīšanas sezona. Ar stādīšanu nenodarbojas tikai lauksaimnieki, privāto dārzkopju, kas stāda personiskām vajadzībām, grupā vien ir vairāk kā 8 tūkstoši cilvēku. Turpinās nedienas ar bērnu apģērbu iegādi: tā piemēram, Jolanta pasūtīja internetveikalā bērnam siltos cimdiņus 9.janvārī, pēc vairākkārtējas atlikšanas sola piegādi 1.februārī.

            Attālinātā tirdzniecība strādā decembra pārdošanas (karstākais pārdošanas mēnesis normālā tirdzniecībā gadā) režīmā. Radusies pārslodze, kuru nespēj pārvarēt ne starptautiskie piegādātāji (DPD), ne “Latvijas pasts” (milzīgas rindas), ne sūtījumu kastītes (pietrūkst). Rezultātā kavējumi ir vismaz 3-7 dienas. Papildus grūtības rada starptautisko pārvadājumu palēnināšanās (nespēj saražot pieaugušā sortimenta preces, tai skaitā sporta inventārs un datortehnika), gan būtisks cenu pieaugums pārvadājumiem (brīvo konteineru skaita samazinājums). Arī šeit spriedzi var mazināt atbrīvojot tiešo pārdošanu.

            Savukārt, paskatoties uz galveno riska faktoru novēršanu, redzam pilnīgu lēmumu neatbilstību riskiem. Tā vēl arvien galvenie saslimstības avoti ir veselības un sociālās iestādes, kurās saslimuši tūkstošiem cilvēku. Savukārt, risku ierobežojumam ir neadekvātas prasības. Salīdzināsim prasības transportam un tirdzniecībai:

            Nav nekas mainījies citur Eiropā – mēs arvien esam vienīgā valsts, kas slēgusi veikalus un ierobežojusi pirmās nepieciešamības preču pārdošanu un noteikusi pārliekas prasības ierobežojumiem tirdzniecībā. Atgādināsim, ka Pasaules Veselības organizācija uzsvērusi, ka ierobežojumiem līdz minimuma jāsamazina sekas sabiedrībai un ekonomikai. Diemžēl, ierobežojumi turpina graut (un arvien straujāk) mazos un vidējos uzņēmējus. Pagājušo nedēļu jau informējām par reģionālās tirdzniecības ķēdes slēgšanu Vidzemē ar vairāk kā tūkstoti strādājošo. Iepriekš arī par zeķubikšu pārdošanas aizlieguma graujošo ietekmi uz attiecīgo ražotni – pasūtījumu skaita samazināšanos 120 reizes. Šodien veikalus sākt slēgt grāmatu tirgotāji, piemēram, “Zvaigzne” veikalu Vecrīgā.

         Jāatgādina, ka apgrozījuma pabalsti, kam būtu jākompensē valdības aizliegto preču tirgotājiem un darbu darītājiem zaudējumi, nesasniedz cietušos – no nepilna 75 tūkstoša nozares uzņēmējiem atbalsts paredzēts tikai 5 procentiem.

         Latvijas Tirgotāju asociācija uzsākusi plašu tirgotāju aptauju par faktoriem, kas izslēdz uzņēmumus no iespējas saņemt atbalstu. Jau ilgāku laiku esam iezīmējuši divus: aplamo uzskatu, ka decembris tirdzniecībā nav parasts mēnesis krituma bāzes aprēķinam un ka jāsniedz atbalsts arī tiem tirgotājiem,  kas attīstījušies līdz krīzei, bet nav salīdzinošas iepriekšējā gada vēstures. Vienlaikus gatavojam iesniegumu Satversmes tiesai, lai tā nodrošinātu visiem iespējas dzīvot un strādāt uz līdztiesīgiem pamatiem.

        Tāpēc rītdienas valdības un krīzes grupu atkārtoti aicinām: atcelt preču sortimenta ierobežojumus darba dienās un uzsākt solīto atklāto diskusiju par ierobežojumiem ekspertu lokā. Tirdzniecība ir droša vieta (vismaz 10 reizes drošāka par sabiedrisko transportu vai pulcēšanos privātos tusiņos).

Pielikumā:  pircēju pieprasītākās aizliegtās pirmās nepieciešamības preces; PVO ierobežojumu rekomendācijas; šodienas situācija ar saslimstību salīdzinājumam ar valstīm, kur nav ierobežota tirdzniecība; fotogrāfijas no slēgtā “Zvaigznes” veikala, burzīšanās sabiedriskā transportā Rīgā.